Uzņēmuma vēsture

Rīgas pils dekoru atjaunošana

AS „Būvuzņēmums Restaurators” ir lielākais, vecākais un tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, kas veicis praktiski visu ievērojamāko kultūrvēsturisko un arhitektūras objektu atjaunošanu valstī.

Nu jau vairāk nekā sešdesmit piecus gadus uzņēmuma galvenais uzdevums ir valstiski svarīgu kultūras pieminekļu saglabāšana un atjaunošana. Arī mākslinieku un meistaru pieredze, kas gūta neskaitāmos objektos visu šo gadu garumā, šodien kalpo dažādu unikālu projektu, kā arī ieceru realizācijai, un ir praktiski nenovērtējama.

 

Latvijas PSR Celtniecības komiteja 1951. gada 25. maijā nodibināja zinātniskās restaurēšanas darbnīcas, kuras veica gan projektu dokumentācijas sagatavošanu, gan arī projektu izpildīšanu. Šo darbnīcu dibināšana ir uzskatāma par tagadējās akciju sabiedrības “Būvuzņēmums Restaurators” sākumu.

1962. gada 1. novembrī darbnīcas apvienoja ar LPSR Kultūras ministrijas būvkantori, kas bija nodibināts 1955. gadā un izpildīja Kultūras ministrijas pasūtījumus pieminekļu restaurēšanai. Apvienotā organizācija palika ministrijas pakļautībā ar nosaukumu „Zinātniskās restaurēšanas remontu kantoris“ (ZRRK). Kopš 1965. gada 1. augusta no ZRRK projektu izstrādāšanas grupas izveidoja atsevišķu organizāciju „Zinātniskās restaurēšanas projektēšanas konstruktoru birojs“. 1975. gadā ZRRK pārdēvēja par „Zinātniskās restaurēšanas pārvaldi“ (ZRP).

Padziļinoties sabiedrības interesei par kultūras pieminekļu saglabāšanu, kopšanu, stipri paplašinājās ZRP darbība visā Latvijas teritorijā. Vairākās provinces pilsētās tika nodibināti atsevišķi ražošanas iecirkņi: Kuldīgā 1972., Cēsīs 1979., Ventspili 1982., Liepājā 1985., Daugavpilī 1987., Valmierā 1988., Jelgavā 1988., Bauskā 1989. un Talsos 1990. gadā. Iecirkņiem saimnieciski nostiprinoties, izmainījās ražošanas attiecības ar ZRP, un no 1989. gada tie kļuva par vairāk vai mazāk patstāvīgiem uzņēmumiem.

Izsekojot pārvaldes vēsturei, kļūst skaidrs, ka tā nemitīgi pārveidojās un paplašinājās. Strādājošo skaits no apmēram 100 cilvēkiem pirmajā gadā pieauga līdz 930 cilvēkiem 1990. gadā (ieskaitot arī rajonu iecirkņus).

 

Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes veiktie darbi raksturojami ar ļoti lielu dažādību: sākot ar parastajiem celtniecības darbiem un beidzot ar vissmalkākajiem restauratoru veikumiem dažādu māksliniecisko vērtību restaurēšanā.

ZRP ražošanas spēki Rīgā bija sadalīti piecos iecirkņos un palīgražošanas darbnīcās (mehāniskā, galdniecības, zāģētavas). Divi no tiem bija specializētie iecirkņi elektrības instalācijas darbu veikšanai un māksliniecisko, dekoratīvo darbu (gleznojumu, veidojumu, kokgriezumu u. c.) restaurēšanai. Pastāvēja arī specializēta santehnikas darbu brigāde. Pie elektrības instalācijas darbu iecirkņa tika izveidota arī neliela lustru restaurācijas darbnīca. Ražošanas vajadzībām tika izveidota kompleksās projektēšanas nodaļa apmēram 15 cilvēku sastāvā. Pārvaldei bija savs transporta līdzekļu un celtniecības tehnikas parks.

Restaurācijas darbi tika veikti valstij nozīmīgos kultūrvēsturiskos objektos, tāpat pārvalde aktīvi piedalījās kultūras objektu celtniecībā un atjaunošanā.

Kā viens no nozīmīgākajiem projektiem jāatzīmē Rundāles pils muzeja atjaunošana. Muzeja telpās tika veikti gan restaurācijas darbi, gan visu inženiertehnisko tīklu – apkures, elektrosistēmu, ventilācijas – izbūve. Paralēli Rundāles pils atjaunošanai tika veikta restaurācija Bauskas pilī, mūra konservācija Mežotnes pilī.

 

Tika restaurēta E. Smiļģa memoriālā ēka un izbūvēts Teātra muzejs. Ievērojams restaurācijas darbs bija Pētera baznīcas atjaunošana, Doma koncertzāles ierīkošana Rīgas Doma baznīcas telpās, Pētera-Pāvila baznīcas telpu atjaunošana un koncertzāles „Ave Sol” ierīkošana. Ļoti atbildīgs uzdevums bija Brīvības pieminekļa restaurācija 1987. gadā.

Vairākus gadus kopš 1965. gada tika veikti Brāļu kapu memoriāla saglabāšanas un atjaunošanas darbi. Cēsu pils muzejā atjaunoja zirgu staļļus un izveidoja izstāžu zāli. Cēsu pilī tika veikti restaurācijas darbi. Laika periodā no 1965. līdz 1975. gadam tika veikta Jaunpils pils atjaunošana.

Restaurācijas pārvalde ir veikusi arī Latvijas Vēstniecības ēkas Maskavā, Čapligina ielā 3, atjaunošanu.

Jāatzīmē, ka pēc PSRS Kultūras ministrijas norīkojuma Latvijas restauratori piedalījās Maskavas Kremļa sienas atjaunošanā laikā no 1979. līdz 1980. gadam.

Rīgas pilsētā Restaurācijas pārvalde piedalījās Operas teātra rekonstrukcijā un restaurācijā, veica kinoteātra „Rīga”, tagad „Spendid Palace”, restaurāciju, kā arī bijušā kinoteātra „Spartaks” rekonstrukciju. Laika posmā no 1965. līdz 1967. gadam tika veikta Krievu drāmas teātra rekonstrukcija. Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā ir veikti ēku saglābšanas darbi, kā arī pārvestas koka ēkas no dažādiem republikas novadiem. 20. gadsimta 80. gados tika rekonstruēta Saeimas ēka Jēkaba ielā.

Vēlāk valsts uzņēmums ieguva nosaukumu “Latvijas Restaurators”, bet 1993. gada 23. janvārī tas tika privatizēts. Aptuveni 200 bijušā valsts uzņēmuma darbinieki kļuva par jaundibinātās akciju sabiedrības īpašniekiem un akcionāriem. Tika saglabāta ražošanas bāze un restaurācijas darbnīcas Rīgā, Jelgavas ielā 36, kas deva iespēju akciju sabiedrībai “Restaurators” veiksmīgi turpināt darbu atjaunotajā Latvijas Republikā.

Visbeidzot 2004. gadā uzņēmums ieguva savu tagadējo nosaukumu – akciju sabiedrība “Būvuzņēmums Restaurators”, ar kuru turpina strādāt arī šodien.

 

AS „Būvuzņēmums Restaurators” ir vienīgais būvniecības uzņēmums Latvijā, kas strādā jau vairāk kā 65 gadus un var lepoties ar to, ka visu šo gadu garumā ne uz mirkli nav pārtraucis savu darbību (neskatoties uz valsts iekārtas maiņu un citiem satricinājumiem, kas to varēja apturēt). Uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir nomainījušās vairākas restauratoru un būvnieku paaudzes, bet starp darbiniekiem ir tādi, kas nostrādājuši uzņēmumā pat vairāk nekā 40 gadus.

 

Comments are closed