Hanzas ielā 5 restaurēts vēsturiskais mūrējums

Restaurētā Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka CROP-001

Vēsturiskā mūrējuma restaurācija un fasādes atjaunošanas darbi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkā, kurā atrodas arī Latvijas Ugunsdzēsības muzejs, tika pabeigti 2016. gada oktobrī. Mūra restaurācija šim objektam ilga piecus mēnešus, un to pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta (RDĪD) pasūtījuma veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”.

Jūgendstila ēka, kas atrodas Rīgā, Hanzas ielā 5, tika celta laika periodā no 1910. līdz 1912. gadam un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. To projektējis Rīgas galvenais arhitekts baltvācu izcelsmes akadēmiķis Reinholds Šmēlings (Reinhold Georg Schmaeling), kurš dzīvoja un strādāja laikā no 1840. līdz 1917. gadam. Būve projektēta vairākos līmeņos un mūrēta no ķieģeļiem. To vainago agrākais novērošanas un šļūteņu žāvēšanas tornis ar barokāli stilizētu smaili. Torņa augstums sasniedz 30 metrus.

Restaurētā Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka nakts apgaismojumā

Īpaša vērtība ir ne tikai ~2500 kvadrātmetrus plašajam vēsturiskajam mūrējumam, no kura fasādes restaurācijas procesā tika atjaunoti gandrīz 1000 kvadrātmetri, bet arī Rīgas pilsētas mazajam ģerbonim, kas rotā Hanzas ielas fasādi aptuveni otrā stāva līmenī. Ģerbonī, kas veidots bareljefā (betonlējumā), redzami svarīgākie pilsētas simboli – vārti un atslēgas, bet vārtos attēlota lauva.

Rīgas ģerboņa restaurācija

(Rīgas pilsētas ģerbonis Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēkas fasādē pirms un pēc restaurācijas.)

Ģerboņa tehniskais stāvoklis pirms atjaunošanas bija tāds, ka vietām tajā bija redzamas plaisas, robi, kā arī pavirši labojumi metāla skavu vietās. Daļa no metāla skavām bez dekoratīvās apdares, kas laika gaitā zudusi (tāpēc arī skavas sarūsējušas). Ģerboņa augšējā daļā diemžēl nebija saglabājies oriģinālais nobeigums, kas agrāk nokalts. Šajā vietā redzama tikai izlīdzinošā apmetuma pārzieduma vieta. Iepriekš ģerbonis arī vairākkārtēji pārkrāsots ar kaļķa krāsām, kuru slāņi bija daļēji saglabājušies (galvenokārt padziļinājumu vietās). Visi nosauktie bojājumi restaurācijas procesā tika novērsti, un ģerbonis atguva savu sākotnējo izskatu.

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka pēc restaurācijas 004

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka pēc restaurācijas

Atjaunošanas darbu laikā AS “Būvuzņēmums Restaurators” meistari atklāja interesantu faktu, proti, ka ēkas torņos un zelmeņos bija saglabājušās ložu pēdas. Tiesa, nav zināms, kurā tieši laika periodā tās atstātas.

Veicot restaurācijas darbus ap ēkas centrālo torni, tika izveidotas īpašas sastatnes. Tās tika iekārtas torņa augšējās daļās. Cita starpā speciālisti restaurēja arī zvanu torņa logu vērtni (slēģus) un ēkas cokolu pie pamatnes. Tika atjaunotas cokola erodējošās akmens daļas un šuvojums, kā arī izveidots bruģa celiņš apkārt visai ēkai. Savukārt daudz vēlāk (padomju laikā) celto piebūvju fasādes, pateicoties arhitektes Artas Goldbergas projektam, tika atjaunotas tādā veidā, lai iekļautos kopējā ēkas arhitektūras un vēsturiskā mūrējuma ansamblī.

Visbeidzot objektā tika uzstādīts arī ēkas fasādes apgaismojums, kas garāmgājējiem ļauj aplūkot šo brīnišķīgo celtni arī nakts stundās.

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka pirms restaurācijas 003

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja ēka pirms restaurācijas

Comments are closed