Žurnāls: Neparastai ēkai Rīgā atjaunota vēsturiskā fasāde

LBS-60-Caka-61-BIG_Page_1

Arvien biežāk Rīgā atjauno ne vien valstiski nozīmīgus objektus, bet arī dzīvojamos namus pilsētas centrā. Viens no šādiem namiem atrodas Aleksandra Čaka ielā 61, un tas ir ievērojams ne vien ar to, ka tikko atjaunota šī nama vēsturiskā fasāde. Ēkai, kuru 20. gadsimta trīsdesmitajos gados projektējis labi pazīstams arhitekts un Latvijas valstsvīrs, ir arī savs īpašs tapšanas stāsts.

No funkcionālisma līdz eklektikai


“Piecu stāvu ēkas projekts Rīgas būvvaldē saskaņots 1931. gadā un to izstrādājis, kā arī būvdarbus uzraudzījis pazīstamais arhitekts un inženieris Teodors Hermanovskis,” stāstot par nama vēsturi, uzsver ēkas īpašnieku pārstāvis Gunārs Jansons. Arhīvu dokumenti liecina, ka Rīgas būvvaldē projekts apstiprināts 1931. gada 11. septembrī. Ēkas būvniecība uzsākta nekavējoties un 1931. gada 18. decembrī Teodors Hermanovskis jau ziņo pilsētas Būvvaldei, ka “pabeigtas mūra sienas un uzlikts skārda jumta segums.” Līdz 1932. g. 15. aprīlim pirmajos trīs stāvos “izblankotas šķērssienas”, tomēr fasādes joprojām ir bez apmetuma un turpmāki celtniecības darbi uz laiku pārtraukti, jo ēkas saimniekam trūkuši līdzekļi. Par to liecina viņa sarakste ar Rīgas būvvaldi 1932. gada pavasarī.

LBS-60-Caka-61-BIG_Page_2

Interesanti, ka sākotnēji izstrādātais projekts paredzējis funkcionālisma stila būvi ar horizontālu fasādes kompozīciju, stilam raksturīgu logu dalījumu un ārdurvju veidolu.

Gunārs Jansons stāsta, ka Rīgas Būvvaldes arhīva dokumentos nav saglabājušās ziņas par to, kāpēc un kad projektā paredzētā ēkas stilistiska mainīta no funkcionālisma uz eklektiku ar 19. gadsimta otrās puses arhitektūrai raksturīgajām detaļām, veidiem un piesātinājumu fasādē un arī nama interjerā. Tomēr tieši šādā veidolā dzīvojamā ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

Aleksandra Čaka ielas 61. nama pirmā stāva plašais stiklojums ar stūra logiem, gludā sienu plakne bez dekoratīviem elementiem gan vēl liecina par sākotnējo funkcionālisma stila ieceri, bet pretēji tam fasāde no otrā līdz piektajam stāvam, kā arī greznās ārdurvis, veidotas bagātīgi dekorētas eklektikas stilā.

LBS-60-Caka-61-BIG_Page_3

Sadrupušos elementus atjauno darbnīcās


Fasādes atjaunošanas procesā tika veikti apjomīgi būvniecības un restaurācijas darbi, kas tika uzticēti AS “Būvuzņēmums Restaurators”. Starp šiem darbiem būtu izceļamas vairākas pozīcijas, no kurām neapšaubāmi nozīmīgākā ir fasādes vēsturisko dekoratīvo elementu atjaunošana.

Uzņēmuma būvdarbu vadītāja palīgs Kārlis Treijs norāda, ka liela daļa no ēkas dekoratīvajiem elementiem bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, tādēļ tur, kur vien tas bija iespējams, šie elementi tika pieveidoti uz vietas objektā. Savukārt tur, kur tas nebija iespējams, visi veidojumi, vilkumi un dekori tika noņemti, salaboti vai izgatavoti no jauna uzņēmuma darbnīcās. Bet pēc tam nostiprināti atpakaļ pie ēkas fasādes.

“Jumta dzegas dekori un modiljoni no fasādes bija zuduši, bet dzegas pārkares apakšpusē bija samanāmas vien to atrašanās vietas. Tikai viens modiljona un arī dzegas dekora paraugs bija saglabājies, lai gan arī tas bija tuvu sadrupšanas un sadalīšanās stadijai. Šis, kā arī daudzi citi fasādes dekoratīvie elementi, atjaunošanas procesā tika rūpīgi demontēti, restaurēti un atlieti no jauna,” stāsta Kārlis Treijs, uzsverot, ka par šo rūpīgo darbu jāsaka paldies amata meistaram – dekoratīvo būvelementu veidotājam Georgijam Dolmatovam.

Cita starpā AS “Būvuzņēmums Restaurators” speciālisti veica jumta karnīzes remontu, fasādes sienas apmetuma atjaunošanu, vārtrūmes atjaunošanu, jaunu skārda palodžu montāžu, kā arī moderna fasādes dekoratīvā apgaismojuma uzstādīšanu. Darbi pie fasādes atjaunošanas tika uzsākti 2017. gada maijā, bet pabeigti tā pašā gada oktobrī.

LBS-60-Caka-61-BIG_Page_4

Īpašnieki gandarīti


Aleksandra Čaka ielas 61. nama īpašnieku pārstāvis Gunārs Jansons neslēpj, ka ir apmierināts ar restauratoru veikumu: “Jāatzīst, ka daudzi ēkas dekoratīvie elementi bija patiešām sliktā stāvoklī, un šķita neticami, ka tos izdosies izglābt un atjaunot, saglabājot ēkas vēsturisko veidolu. It sevišķi to var teikt jumta dzegas modiljoniem, kuri tagad, pateicoties rūpīgam restauratoru veikumam, atkal atrodas savās vietās un lieliski papildina kopējo eklektikas ansambli nama arhitektūrā.” Tāpat ēkas īpašnieki ir gandarīti par jauno fasādes apgaismojumu, jo tas ne tikai priecē dzīvojamā nama iemītniekus, bet arī garāmgājējus un garāmbraucējus, kas pārvietojas pa Čaka ielu diennakts tumšajā laikā. It sevišķi šajos ziemas mēnešos, kad dienas ir īsas, bet naktis un vakari ir gari.

Savukārt AS “Būvuzņēmums Restaurators” valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs norāda, ka situācija ar vēsturisko dzīvojamo namu atjaunošanu pilsētā pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, jo arvien vairāk ir tādu objektu, kuros restaurācijas darbu iniciatori ir paši ēku iedzīvotāji un to īpašnieki, nevis tikai pašvaldība. “Tas varētu būt saistīts gan ar Rīgas pašvaldības atbalstu vēsturisko ēku atjaunošanas projektiem, gan arī ar iedzīvotāju vēlmi uzlabot vidi un savu dzīves kvalitāti, atjaunojot vēsturiskās ēkas, kurās viņi paši dzīvo. Jebkurā gadījumā, mēs esam priecīgi, ka varam strādāt ne tikai valstiski nozīmīgos projektos, bet arī šādos, kuros palīdzam atjaunot dzīvojamās ēkas arī pilsētnieku vajadzībām. Visvairāk priecē fakts, ka vēsturisko namu privātie īpašnieki tagad jau paši meklē risinājumus, pēta līdzīgus projektus un nāk pie mums jau sagatavoti dažādiem izaicinājumiem,” uzsver uzņēmuma vadītājs.

***

Fakti par ēkas arhitektūru


Visus stāvus atdala horizontālas dzegas – virs pirmā stāva ar izteiktu, izvirzītu profilu, virs trešā stāva platāka, dekorēta ar vienlaidu zobiņu joslu jeb dentikuliem, tad ornamentālu olinājuma joslu, virs ceturtā stāva šaurāka, viegli profilēta josla.

Jumta dzegas dekori un modiljoni no fasādes bija zuduši, bet dzegas pārkares apakšpusē bija samanāmas to atrašanās vietas. Viens modiljona un arī dzegas dekora paraugs bija saglabājies, lai gan tuvu sadrupšanas un sadalīšanās stadijai. Šie, kā arī daudzi citi fasādes dekoratīvie elementi, atjaunošanas procesā tika rūpīgi demontēti, restaurēti un atlieti no jauna.

No otrā uz trešo stāvu visā to augstumā starp logiem vertikālās plaknes aizpilda pilastri, dekorēti ar kanelūrām, vainagojumā korintiskā ordera kapitelis ar sānu volūtām un akanta lapām, papildināts ar skulpturālu tēlu centrā, pie pamatnes augsta bāze. Zem otrā stāva logiem balustra cilnis kā savienojuma elements starp pilastru bāzēm. Fasādes abās malās platāki pilastri ar augstākām bāzēm un doriski atturīgu orderi. Zem otrā stāva logiem festoni – skulpturāls cilnis kā ziedu vija ar lauvas galvu vidū.

Ceturtā un piektā stāva logiem ornamentētas ģipša aplodas. Virs ceturtā stāva logiem profilēts pusapļa segmenta sandriks ar ornamentālu aploci un nišā izvietotu skulpturālu cilni (divi veidi). Virs piektā stāva logiem lēzeni segmentveida sandriki. Ceturtā un piektā stāva fasādes apmetumā dekoratīvi horizontāli rievojumi.

Dati par eklektiskā tēla ieviešanas laiku ēkas fasādē, idejas autoriem, ēkas nodošanu ekspluatācijā nav pieejami.

Fakti par ēkas arhitektu


Teodors Hermanovskis (1883. – 1964.) dzimis Jaunjelgavā, lauksaimnieka ģimenē. Bijis 1905. gada revolūcijas dalībnieks. Vairoties no represijām, dzīvojis neilgu laiku emigrācijā Šveicē. Pēc atgriešanās 1911. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu. No 1912. gada viņš bija Rīgas—Orlas dzelzceļa valdes inženieris.

Pirmā pasaules kara laikā Hermanovskis iesaukts armijā, kur viņš dienēja par 12. armijas štāba ceļu pārvaldes priekšnieku. Pēc Kārļa Ulmaņa uzaicinājuma pievienojies Latvijas Pagaidu valdībai, kur no 1918. gada 19. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam bija Satiksmes un darbu ministrs.

No 1920. līdz 1922. gadam viņš ir laikraksta “Latvijas Sargs” un no 1922. līdz 1923. gadam žurnāla “Nedēļa” redaktors. No 1925. gada Hermanovskis darbojies celtniecības uzņēmumos kā būvinženieris. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas apmēram 100 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Tiesa, lielākā daļa no tām Teikā.

1944. gadā Hermanovskis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Eslingenē. Vēlāk viņš izceļoja uz ASV, kur arī darbojies celtņu projektēšanā un celtniecībā. Miris Edžvoterā, Ņūdžersijā. 2011. gadā Teodora Hermanovska vārdā tika nosaukta iela Torņakalnā.

Comments are closed